Ķīnā to sauca par “ci”, veselības simbolu. Ēģiptē to sauca par “ankh”, mūžīgās dzīves simbolu. Feniķiešiem šī atsauce bija sinonīms Afrodītei — mīlestības un skaistuma dievietei.
Šīs senās civilizācijas atsaucās uz varu – materiālu, ko kultūras visā pasaulē jau vairāk nekā 5000 gadus atzīst par svarīgu mūsu veselībai. Kad gripas baktērijas, tādas baktērijas kā E. coli, superbaktērijas, piemēram, MRSA, vai pat koronavīrusi nosēžas uz lielākās daļas cieto virsmu, tie var izdzīvot līdz pat četrām līdz piecām dienām. Bet, kad tie nosēžas uz vara un vara sakausējumiem, piemēram, misiņa, tie sāk iet bojā dažu minūšu laikā un dažu stundu laikā kļūst nemanāmi.
“Esam redzējuši, kā vīrusi vienkārši uzsprāgst,” saka Bils Kīvils, Sauthemptonas Universitātes vides veselības aprūpes profesors. “Tie nolaižas uz vara, un tas tos vienkārši noārda.” Nav brīnums, ka Indijā cilvēki gadu tūkstošiem ilgi dzer no vara krūzēm. Pat šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs, dzeramo ūdeni pievada vara vads. Varš ir dabīgs, pasīvs, pretmikrobu materiāls. Tas var pats sterilizēt savu virsmu bez elektrības vai balinātāja nepieciešamības.
Varš kā materiāls priekšmetiem, armatūrai un ēkām piedzīvoja uzplaukumu rūpnieciskās revolūcijas laikā. Varš joprojām tiek plaši izmantots elektrotīklos — vara tirgus patiesībā aug, jo šis materiāls ir tik efektīvs vadītājs. Taču materiālu no daudzām ēku konstrukcijām ir izspiedis jaunu materiālu vilnis no 20. gadsimta. Plastmasa, rūdīts stikls, alumīnijs un nerūsējošais tērauds ir modernitātes materiāli — tos izmanto visam, sākot no arhitektūras līdz Apple produktiem. Misiņa durvju rokturi un margas izgāja no modes, jo arhitekti un dizaineri izvēlējās elegantākus (un bieži vien lētākus) materiālus.
Tagad Kīvils uzskata, ka ir pienācis laiks atgriezt varu sabiedriskās vietās, jo īpaši slimnīcās. Ņemot vērā neizbēgamo nākotni, kas pilna ar globālām pandēmijām, mums vajadzētu izmantot varu veselības aprūpē, sabiedriskajā transportā un pat savās mājās. Un, lai gan ir par vēlu apturēt COVID-19, nav par agru domāt par nākamo pandēmiju. Vara ieguvumi, kvantificēti.
Mums vajadzēja to paredzēt, un patiesībā kāds to arī izdarīja.
1983. gadā medicīnas pētniece Filisa Dž. Kūna uzrakstīja pirmo kritiku par vara izzušanu, ko viņa bija pamanījusi slimnīcās. Higiēnas apmācību laikā Hamotas medicīnas centrā Pitsburgā studenti notīrīja dažādas virsmas ap slimnīcu, tostarp tualetes podus un durvju rokturus. Viņa pamanīja, ka tualetes bija tīras no mikrobiem, savukārt dažas armatūras bija īpaši netīras un, ļaujot tām vairoties uz agara plāksnēm, tajās auga bīstamas baktērijas.
“Gludi un spīdīgi nerūsējošā tērauda durvju rokturi un spiedpogas uz slimnīcas durvīm izskatās pārliecinoši tīras. Turpretī aptraipīta misiņa durvju rokturi un spiedpogas izskatās netīras un piesārņojošas,” viņa toreiz rakstīja. “Bet pat aptraipīts misiņš — sakausējums, kas parasti satur 67 % vara un 33 % cinka — [iznīcina baktērijas], savukārt nerūsējošais tērauds — aptuveni 88 % dzelzs un 12 % hroma — maz kavē baktēriju augšanu.”
Galu galā viņa noslēdza savu darbu ar pietiekami vienkāršu secinājumu, lai visa veselības aprūpes sistēma varētu sekot. “Ja jūsu slimnīca tiek renovēta, mēģiniet saglabāt vecās misiņa furnitūras daļas vai arī tās atjaunot; ja jums ir nerūsējošā tērauda furnitūra, pārliecinieties, ka tā tiek dezinficēta katru dienu, īpaši intensīvās terapijas nodaļās.”
Pēc vairākām desmitgadēm, un jāatzīst, ka ar Vara attīstības asociācijas (vara rūpniecības tirdzniecības grupas) finansējumu, Kīvils ir virzījis Kūna pētījumus tālāk. Strādājot savā laboratorijā ar dažiem no pasaulē visbaidītākajiem patogēniem, viņš ir pierādījis, ka varš ne tikai efektīvi iznīcina baktērijas, bet arī vīrusus.
Kīvila darbā viņš iemērc vara plāksni spirtā, lai to sterilizētu. Pēc tam viņš to iemērc acetonā, lai atbrīvotos no jebkādām liekām eļļām. Pēc tam viņš uz virsmas uzpilina nedaudz patogēna. Dažu mirkļu laikā tā izžūst. Paraugs stāv no dažām minūtēm līdz dažām dienām. Pēc tam viņš to sakrata kastē, kas pilna ar stikla pērlītēm un šķidrumu. Pērlītes nokasa baktērijas un vīrusus šķidrumā, un šķidrumu var ņemt par paraugu, lai noteiktu to klātbūtni. Citos gadījumos viņš ir izstrādājis mikroskopijas metodes, kas ļauj viņam novērot un reģistrēt patogēna iznīcināšanu ar varu brīdī, kad tas nonāk uz virsmas.
Viņš saka, ka efekts izskatās pēc maģijas, taču šajā brīdī notiekošā parādība ir labi izprasta zinātne. Kad vīruss vai baktērija ietriecas plāksnē, tā tiek pārpludināta ar vara joniem. Šie joni iekļūst šūnās un vīrusos kā lodes. Varš ne tikai nogalina šos patogēnus; tas tos iznīcina, pat nukleīnskābes jeb reproduktīvos plānus iekšpusē.
“Nav mutāciju [vai evolūcijas] iespējas, jo visi gēni tiek iznīcināti,” saka Kīvils. “Tā ir viena no vara patiesajām priekšrocībām.” Citiem vārdiem sakot, vara lietošana nerada risku, piemēram, pārmērīgi izrakstīt antibiotikas. Tā ir vienkārši laba ideja.
Reālās pasaules testos varš pierāda savu vērtību. Ārpus laboratorijas citi pētnieki ir sekojuši līdzi, vai varš rada atšķirību, ja to izmanto reālās medicīnas kontekstos, tostarp slimnīcu durvju rokturos, bet arī tādās vietās kā slimnīcu gultas, viesu krēslu roku balsti un pat intravenozo sistēmu statīvi. 2015. gadā pētnieki, kas strādāja ar Aizsardzības departamenta dotāciju, salīdzināja inficēšanās rādītājus trīs slimnīcās un atklāja, ka, izmantojot vara sakausējumus trīs slimnīcās, inficēšanās rādītāji samazinājās par 58 %. Līdzīgs pētījums tika veikts 2016. gadā bērnu intensīvās terapijas nodaļā, kurā tika konstatēta līdzīgi iespaidīga inficēšanās rādītāju samazināšanās.
Bet kā ar izmaksām? Varš vienmēr ir dārgāks nekā plastmasa vai alumīnijs un bieži vien dārgāka alternatīva tēraudam. Taču, ņemot vērā, ka slimnīcās pārnēsātas infekcijas veselības aprūpes sistēmai izmaksā pat 45 miljardus dolāru gadā, nemaz nerunājot par pat 90 000 cilvēku nāvi, vara uzlabošanas izmaksas ir salīdzinoši niecīgas.
Kīvils, kurš vairs nesaņem finansējumu no vara nozares, uzskata, ka arhitektiem ir pienākums izvēlēties varu jaunos būvniecības projektos. Varš bija pirmā (un līdz šim pēdējā) pretmikrobu metāla virsma, ko apstiprināja EPA. (Sudraba nozares uzņēmumi mēģināja, bet neveiksmīgi apgalvot, ka tā ir pretmikrobu virsma, kas faktiski noveda pie EPA soda.) Vara nozares grupas līdz šim ir reģistrējušas vairāk nekā 400 vara sakausējumus EPA. "Mēs esam pierādījuši, ka varš-niķelis ir tikpat labs baktēriju un vīrusu iznīcināšanā kā misiņš," viņš saka. Un vara-niķelim nav jāizskatās pēc vecas trompetes; to nevar atšķirt no nerūsējošā tērauda.
Runājot par pārējām pasaules ēkām, kuras nav modernizētas, lai izjauktu vecās vara armatūras, Kīvilam ir padoms: "Nenoņemiet tās, lai ko jūs darītu. Tās ir labākās lietas, kas jums ir."
Publicēšanas laiks: 2021. gada 25. novembris