< img height="1" width="1" style="display:none" src="https://www.facebook.com/tr?id=1663378561090394&ev=PageView&noscript=1" /> Ziņas – varš nogalina koronavīrusu. Vai tā ir taisnība?

Varš nogalina koronavīrusu. Vai tā ir taisnība?

Ķīnā to sauca par “qi” — veselības simbolu. Ēģiptē to sauca par "ankh", kas ir mūžīgās dzīves simbols. Feniķiešiem šī atsauce bija sinonīms Afrodītei — mīlestības un skaistuma dievietei.
Šīs senās civilizācijas attiecās uz varu, materiālu, ko kultūras visā pasaulē ir atzinušas par svarīgu mūsu veselībai vairāk nekā 5000 gadu. Kad gripa, baktērijas, piemēram, E. coli, superbugs, piemēram, MRSA, vai pat koronavīrusi nokļūst uz lielākās daļas cieto virsmu, tie var dzīvot līdz četrām līdz piecām dienām. Bet, kad tie nokrīt uz vara un vara sakausējumiem, piemēram, misiņa, tie sāk mirt dažu minūšu laikā un nav nosakāmi dažu stundu laikā.
"Mēs esam redzējuši, kā vīrusi vienkārši plosās," saka Bils Kīvils, Sauthemptonas universitātes vides veselības aprūpes profesors. "Tie nokļūst uz vara, un tas tos vienkārši degradē." Nav brīnums, ka Indijā cilvēki tūkstošiem gadu ir dzeruši no vara kausiem. Pat šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs, vara līnija ienes jūsu dzeramo ūdeni. Varš ir dabisks, pasīvs, pretmikrobu materiāls. Tas var pašatsterilizēt savu virsmu, neizmantojot elektrību vai balinātāju.
Varš uzplauka industriālās revolūcijas laikā kā materiāls objektiem, armatūrai un ēkām. Varš joprojām tiek plaši izmantots elektroenerģijas tīklos — vara tirgus faktiski aug, jo materiāls ir tik efektīvs vadītājs. Taču 20. gadsimta jaunu materiālu vilnis šo materiālu ir izstumjis no daudzām būvniecībām. Plastmasa, rūdīts stikls, alumīnijs un nerūsējošais tērauds ir mūsdienīgi materiāli — tos izmanto visam, sākot no arhitektūras līdz Apple produktiem. Misiņa durvju kloķi un margas izgāja no modes, jo arhitekti un dizaineri izvēlējās gludākus (un bieži vien lētākus) materiālus.

Tagad Kīvils uzskata, ka ir pienācis laiks atgriezt varu publiskajās telpās un jo īpaši slimnīcās. Saskaroties ar nenovēršamo nākotni, kurā ir globālas pandēmijas, mums vajadzētu izmantot varu veselības aprūpē, sabiedriskajā transportā un pat mūsu mājās. Un, lai gan ir par vēlu apturēt Covid-19, vēl nav par agru domāt par mūsu nākamo pandēmiju. Vara priekšrocības kvantitatīvi izteiktas
Mums vajadzēja to redzēt, un patiesībā kāds to arī redzēja.
1983. gadā medicīnas pētniece Filisa Dž. Kūna uzrakstīja pirmo kritiku par vara pazušanu, ko viņa bija pamanījusi slimnīcās. Apmācības laikā par higiēnu Hamotas medicīnas centrā Pitsburgā studenti slaucīja dažādas virsmas ap slimnīcu, tostarp tualetes podus un durvju kloķus. Viņa pamanīja, ka tualetes bija tīras no mikrobiem, savukārt daži ķermeņi bija īpaši netīri un, ļaujot tiem vairoties uz agara plāksnēm, izauga bīstamas baktērijas.

“Gludi un mirdzoši nerūsējošā tērauda durvju rokturi un bīdāmās plāksnes uz slimnīcas durvīm izskatās pārliecinoši tīras. Turpretim durvju rokturi un aptraipīta misiņa bīdāmās plāksnes izskatās netīras un piesārņojošas,” viņa toreiz rakstīja. "Bet pat tad, ja tas ir aptraipīts, misiņš — sakausējums, kurā parasti ir 67% vara un 33% cinka — [nogalina baktērijas], savukārt nerūsējošais tērauds — aptuveni 88% dzelzs un 12% hroma — maz kavē baktēriju augšanu.
Galu galā viņa iesaiņoja savu papīru ar pietiekami vienkāršu secinājumu, lai to varētu ievērot visa veselības aprūpes sistēma. “Ja jūsu slimnīca tiek renovēta, mēģiniet saglabāt veco misiņa aparatūru vai mēģiniet to atkārtot; ja jums ir nerūsējošā tērauda aparatūra, pārliecinieties, ka tā tiek dezinficēta katru dienu, īpaši kritiskās aprūpes zonās.
Gadu desmitiem vēlāk un, protams, ar Vara attīstības asociācijas (vara nozares tirdzniecības grupas) finansējumu Kīvils ir virzījis Kuhna pētījumus tālāk. Strādājot savā laboratorijā ar dažiem no visvairāk baidītajiem patogēniem pasaulē, viņš ir pierādījis, ka varš ne tikai efektīvi nogalina baktērijas; tas arī iznīcina vīrusus.
Kīvila darbā viņš iemērc vara plāksni spirtā, lai to sterilizētu. Pēc tam viņš to iemērc acetonā, lai atbrīvotos no jebkādām svešām eļļām. Tad viņš uz virsmas nomet nedaudz patogēna. Brīžiem ir sauss. Paraugs atrodas no dažām minūtēm līdz dažām dienām. Tad viņš to sakrata kastē, kas ir pilna ar stikla pērlītēm un šķidrumu. Pērlītes skrāpē baktērijas un vīrusus šķidrumā, un no šķidruma var ņemt paraugus, lai noteiktu to klātbūtni. Citos gadījumos viņš ir izstrādājis mikroskopijas metodes, kas ļauj viņam novērot un reģistrēt patogēnu, ko var iznīcina brīdī, kad tas nonāk virspusē.
Viņš saka, ka efekts izskatās pēc maģijas, taču šajā brīdī notiekošās parādības ir labi saprotama zinātne. Kad vīruss vai baktērijas skar plāksni, tā tiek pārpludināta ar vara joniem. Šie joni kā lodes iekļūst šūnās un vīrusos. Varš ne tikai nogalina šos patogēnus; tas tos iznīcina līdz pat nukleīnskābēm vai reproduktīvajiem zīmējumiem.
"Nav nekādas mutācijas [vai evolūcijas] iespēju, jo visi gēni tiek iznīcināti," saka Kīvils. "Tā ir viena no patiesajām vara priekšrocībām." Citiem vārdiem sakot, vara lietošana nerada risku, piemēram, pārmērīgi izrakstīt antibiotikas. Tā ir tikai laba ideja.

vara folija

Pārbaudēs reālajā pasaulē varš pierāda savu vērtību. Ārpus laboratorijas citi pētnieki ir izsekojuši, vai varš ir svarīgs, ja to izmanto reālās medicīnas kontekstā, tostarp slimnīcu durvju rokturi noteiktām vietām, kā arī tādām vietām kā slimnīcas gultas, viesu krēslu roku balsti un pat IV statīvi. 2015. gadā pētnieki, kas strādāja pie Aizsardzības departamenta dotācijas, salīdzināja inficēšanās gadījumu skaitu trīs slimnīcās un atklāja, ka vara sakausējumi tika izmantoti trīs slimnīcās, tas samazināja inficēšanās gadījumu skaitu par 58%. Līdzīgs pētījums tika veikts 2016. gadā bērnu intensīvās terapijas nodaļā, kurā tika konstatēts tikpat iespaidīgs infekcijas līmeņa samazinājums.
Bet kā ar izdevumiem? Varš vienmēr ir dārgāks nekā plastmasa vai alumīnijs un bieži vien ir dārgāka alternatīva tēraudam. Taču, ņemot vērā to, ka slimnīcu izraisītas infekcijas veselības aprūpes sistēmai izmaksā pat 45 miljardus ASV dolāru gadā, nemaz nerunājot par pat 90 000 cilvēku nogalināšanu, vara jaunināšanas izmaksas salīdzinājumā ir niecīgas.

National-Grid-Professional-Copper-Foil
Kīvils, kurš vairs nesaņem finansējumu no vara nozares, uzskata, ka atbildība par vara izvēli jauno ēku projektos gulstas uz arhitektiem. Vara bija pirmā (un līdz šim tā ir pēdējā) pretmikrobu metāla virsma, ko apstiprinājusi EPA. (Sudraba nozares uzņēmumi mēģināja apgalvot, ka tas ir pretmikrobu līdzeklis, bet neizdevās apgalvot, ka tas ir pretmikrobu līdzeklis, kas faktiski izraisīja EPA naudas sodu.) Vara nozares grupas līdz šim EPA ir reģistrējušas vairāk nekā 400 vara sakausējumus. "Mēs esam parādījuši, ka varš-niķelis ir tikpat labs kā misiņš, iznīcinot baktērijas un vīrusus," viņš saka. Un vara niķelim nav jāizskatās pēc vecas trompetes; tas neatšķiras no nerūsējošā tērauda.
Attiecībā uz pārējām pasaules ēkām, kas nav atjauninātas, lai izjauktu vecos vara ķermeņus, Kīvils sniedz padomu: “Nenoņemiet tās, lai ko jūs darītu. Šīs ir labākās lietas, kas jums ir.


Izlikšanas laiks: 2021. gada 25. novembris